Par chiptuning (Čiptuning)
Čiptunings ir dzinēja vadības bloka programmatūras optimizācija, ar mērķi to uzlabot vai pielāgot noteiktām vajadzībām. Tiek izmainīti vairāki dzinēja darbības parametri (piemēram: degvielas iesmidzināšanas daudzums, aizdedzes moments, turbokompresora spiediens u.c.).
Tehnoloģiju attīstība nozīmē ka čipošana (chiptuning) ir joprojām vienīgais veids kā pārprogrammēt noteiktus transportlīdzekļus. Mūsdienās lielākā daļa transportlīdzekļu pārprogrammēšanā tiek izmantota OBD2 ligzda, kā arī novienojot ECU (vadības bloku) un pārprogramējot to uz galda izmantojot speciālus adapterus (gandrīz visiem transporta līdzekļiem pēc 2009 gada).
Kas nav čipošana (chiptuning)?
Varbūt esat ievērojuši ka daudzi uzņēmumi pārdod tā saucamās “tuning kastes”, aizbildinoties ka tā ir čipošana (chiptuning), KAS PAT TUVU NAV ČIPOŠANA. Šīs kastes vienkārši pievienojot kopējai degvielas sistēmai, kas palielina spiedienu degvielas sistēmā un degvielas iesmidzināšanas ilgumu. Tas nebūs labs paņēmiens kā pacelt dzinēja jaudu, jo galu galā tas atsauksies uz degvielas sūkņa mūžu un kā arī protams degvielas sprauslām. Tas nav un nekad nebus pareizs veids kā palielināt jaudu salīdzinājumā ar ECU (vadības bloka) pārprogrammēšanu.
Čipošanas (Chiptuning) priekšrocības.
Jebkuru auto, kas aprīkots ar dzinēja vadības sistēmu ir iespējams pārprogrammēt (gan benzīna, gan dīzeļa dzinējiem). Tomēr čipošana (chiptuning) labākus rezultātus uzrāda dzinējiem ar turbokompresoriem vai turbīnām. Auto ieguvumi ar čipošanu (chiptuning): – vienmērīga jaudas padeve, kas padara daudz vieglāku braukšanu pa pilsētu ar mazāku pārnesumu maiņu. – uzlabos paātrinājumu došākiem apdzīšanas manevriem. – samazinās degvielas patēriņu dīzeļdegvielas dzinējiem.
Kā notiek čiptūnings.
Tas ir atkarīgs no automašīnas, vadības bloka tipa un auto vecuma. Sākot no pašiem pirmajiem auto ar vadības bloku līdz aptuveni 2000.gadam fiziski ir jāmaina atmiņas mikroshēma jeb tautā sauktais – čips (chip). Čips ir automašīnas vadības bloka iekšējā atmiņa vai salīdzinot ar personālo datoru – cietais disks.
Tiek demontēts vadības bloks, nolasīta informācija no rūpnīcas čipa un tālāk šis čips/programmatūra tiek pārveidota, lai iegūtu jaudu, ekonomiju un citus labumus nestandarta projektiem vai pat sacīkšu automašīnām. Kad programma/čips ir gatavs, informācija tiek ierakstīta jaunā mikroshēmā un ielodēta atpakaļ vadības blokā.
Jaunākiem auto ar krietni sarežģītākiem motora vadības blokiem pēc 2000.gada mikroshēmas, čipi vairs nav jāmaina, jo ir iespējams pārrakstīt tajos esošos čipus.
Pēc 2009.gada ražotiem auto čiptuninga process tiek sarežģīts vēl vairāk, jo ražotāji nereti mēdza uzstādīt aizsardzību pret patvaļīgu iejaukšanos vadības bloka programmā. Tādēļ atkal ir nepieciešams demontēt vadības bloku, lai veiktu programmatūras uzlabojumus. Reizēm termins – čips, tiek pārprasts salīdzinot 90to gadu automāšīnas, kurās arī fiziski bija jāievieto cits čips. Arī termins remap, remapping u.t.t. tiek lietots nepareizi, jo cilvēki to neuztver reizēm kā čipošanu. Tikai vadības bloka programmas pamainīšana. Visi šie termini nozīmē vienu un to pašu – remaps, remapping, čipošana, čips – rezultāts ir viens. Auto gaitas, jaudas, ekonomijas uzlabošana.
Chiptuningu kā procesu var sadalīt pa soļiem:
- Automašīnas diagnostika
- Vadības bloka programmas nolasīšana
- Individuāla programmas izstrāde konkrētajam auto
- Programmas pārbaude uz automašīnas
- Nestandarta projektiem ar fiziskām izmaiņām dzinējā nereti nepieciešams arī programmu pielabot, kad tā ir pārbaudīta jau uz auto, jo katram dzinējam ir savas individuālas īpašības. Dzinēja un komponenšu dilums, dažādu uzstādīto detaļu atšķirība, vēlamais rezultāts u.t.t.
Kādiem auto ir iespējams chiptuning.
Pamatā jebkuram auto ar elektronisku dzinēja vadības sistēmu ir iespējams čiptunings. Protams, visur ir savi izņēmumi. Vadības bloki vienas auto markas ietvaros parasti ir pat vairāki desmiti dažādu veidu, tāpēc iespēja šo auto uzlabot ir atkarīga tieši no chiptuninga speciālista pieredzes, zināšanu krājuma un prakses ar konkrētā auto vadības sistēmu.
Vai chiptunings/ čipošana ir slikta tava auto dzinējam?
Praktiski katras automašīnas dzinējs ir uzbūvēts ar diezgan augstām drošības rezervēm. Kā arī viena modeļa ietvaros ne reti tiek izmantots viens dzinējs ar dažādām programmatūrām. Izteikts piemērs ir Mercedes Sprinter komerctransports un jaunāko gadu VW 1.6TDI common rail dzinēji.
Pamatā tam ir vairāki iemesli, bet pats galvenais – mārketings. Jaudīgāki dzinēji viemēr maksās vairāk. Pērkot jaunu auto atšķirība var būt pat vairāki tūkstoši. Ar chiptuninga palīdzību šo naudu var ietaupīt un automašīnu pielāgot tieši jūsu vajadzībām.
Tātad vai chiptunings ir slikts tavam auto? Tik ilgi kamēr rūpējaties pareizi par savu auto, veicot laicīgas apkopes, eļļas maiņas un automašīnu nečipojiet pie iesācējiem, kurš nepārzina konkrēto auto, jūs noteikti varat būt drošs par automašīnas dzinēja mūžu.
Visi dzinēji un auto ražotāji nav vienādi, tāpēc ir labi pārzināt konkrētā dzinēja drošās čipošanas robežas. Ne reti chiptuninga “speciālisti” piedāvā neiedomājamus jaudas pieaugumus, tikai lai piesaistītu klientu, bet rezultātā variet iegūt pavisam maz vai tieši pretēji – iedzīvoties auto problēmās. Tāpēc vienmēr ir svarīgi pārliecināties par iespējamo rezultātu pie pieredzējušiem speciālistiem. Kas bieži vien var atturēt no chiptuninga veikšanas vietējā autoservisā vai pie “čoma” garāžā, kurš internetā atradis tavam auto domātu programmatūru un sola 2x lielāku jaudu. 🙂